Vēlreiz par ērcēm

Vispārēja informācija

Nokļūstot uz upura ķermeņa, ērce izvēlas noteiktas ķermeņa vietas, lai veiksmīgāk piesūktos cietušajam. Ērču mātīte spēj sūkt asinis 6 dienas, tēviņi ir mazāk ēdelīgi, viņu ēdienreize var ilgt līdz 3 – 4 dienām.

Meža ērces ir samērā mazas, nepaēdušas tās nepārsniedz 4mm garumu, bet sūcot upura asinis, tās var palielināt savu izmēru līdz pat 120 reizēm. Ērču kodumu nevar sajust, pateicoties īpašai vielai ērces siekalās, kuru ērce ievada košanas brīdī. Ērces siekalas spēj nobloķēt upura sāpju receptorus, līdz ar to, ērce var netraucēti mieloties ar cietušā asinīm.

Parasti ērce gaida savu upuri slēpjoties uz zāles stiebra vai uz krūmāja lapām, atrodoties blakus meža celiņiem, pa kuriem parasti staigā cilvēki vai dzīvnieki. Pateicoties saviem maņu orgāniem ērce spēj precīzi sajust savu izvēlēto upuri un veikt netraucētu uzbrukumu.

Ziemas periodā ērces slēpjas un dodas ziemas miegā, savukārt, līdz ar pavasara iestāšanos sākas ērču aktīvais periods, kas ilgst no aprīļa līdz septembrim, un atkarībā no laika apstākļiem šis periods var ieilgt.

Kādēļ ērces ir bīstamas Mežā ērces var inficēties no citiem dzīvniekiem ar šādām slimībām: ♦ Ērču encefalīts; ♦ Laima slimība (borelioze); ♦ Asinsvadu tīfs; ♦ Tularēmija; ♦ Ērilhioze; ♦ Babezioze; ♦ Hemorāģisks drudzis; ♦ Marseļas drudzis.

Daudzas no šīm slimībām ir saistītas ar drudzi, ķermeņa sāpēm, vājumu, sliktu dūšu, ādas apsārtumu. Dažas no slimībām ir diezgan bīstamas un slikti ārstējamas, un dažu slimību pirmās pazīmes var parādīties tikai pēc 10-20 dienām pēc ērces koduma, tāpēc mežā jābūt uzmanīgiem un jāievēro drošības pasākumi pret parazītiem.

Vispārēja informācija

Nokļūstot uz upura ķermeņa, ērce izvēlas noteiktas ķermeņa vietas, lai veiksmīgāk piesūktos cietušajam. Ērču mātīte spēj sūkt asinis 6 dienas, tēviņi ir mazāk ēdelīgi, viņu ēdienreize var ilgt līdz 3 – 4 dienām.

Meža ērces ir samērā mazas, nepaēdušas tās nepārsniedz 4mm garumu, bet sūcot upura asinis, tās var palielināt savu izmēru līdz pat 120 reizēm. Ērču kodumu nevar sajust, pateicoties īpašai vielai ērces siekalās, kuru ērce ievada košanas brīdī. Ērces siekalas spēj nobloķēt upura sāpju receptorus, līdz ar to, ērce var netraucēti mieloties ar cietušā asinīm.

Parasti ērce gaida savu upuri slēpjoties uz zāles stiebra vai uz krūmāja lapām, atrodoties blakus meža celiņiem, pa kuriem parasti staigā cilvēki vai dzīvnieki. Pateicoties saviem maņu orgāniem ērce spēj precīzi sajust savu izvēlēto upuri un veikt netraucētu uzbrukumu.

Ziemas periodā ērces slēpjas un dodas ziemas miegā, savukārt, līdz ar pavasara iestāšanos sākas ērču aktīvais periods, kas ilgst no aprīļa līdz septembrim, un atkarībā no laika apstākļiem šis periods var ieilgt.

Kādēļ ērces ir bīstamas Mežā ērces var inficēties no citiem dzīvniekiem ar šādām slimībām: ♦ Ērču encefalīts; ♦ Laima slimība (borelioze); ♦ Asinsvadu tīfs; ♦ Tularēmija; ♦ Ērilhioze; ♦ Babezioze; ♦ Hemorāģisks drudzis; ♦ Marseļas drudzis.

Daudzas no šīm slimībām ir saistītas ar drudzi, ķermeņa sāpēm, vājumu, sliktu dūšu, ādas apsārtumu. Dažas no slimībām ir diezgan bīstamas un slikti ārstējamas, un dažu slimību pirmās pazīmes var parādīties tikai pēc 10-20 dienām pēc ērces koduma, tāpēc mežā jābūt uzmanīgiem un jāievēro drošības pasākumi pret parazītiem.